Nelieli pastāstiņi iz valsts, pilsētas, rajona, kvartāla un manas mājas dzīves. Rotāti ar manu subjektīvo skatījumu. Atdod sevi, iegūsti visu. Viņš vairs nedāvina puķes tik bieži - vairs nemīl, viņa nekrāsojas ikdienā - nemīl. Jā jā, vai kāds ir aizdomājies, ka cilvēku var mīlēt vienkārši tāpēc, ka viņš ir? Nekā nevaru saprast, kāpēc cilvēki no savām dzīvēm gaida kaut ko lielu, neko pat nedarot. Gribi būt slavens kā Geits vai Cukenbergs? .

Negribas neko teikt, nepastāstīšu tik un tā to sajūtu. Izdomājat definīciju nezināmām sajūtām, tad vieglāk definēt būt manu pašreizējo sajūtu. šādas sajūtas manī ir jau bijušās, un notikumi vienmēr bēdīgi, kā katrs pavasaris pārlaistais. Kas mūs ierobežo būt patiesiem? Kopīgot sociālajā tīklā Twitter.

Ja es teiktu, ka man ir bail no trim lietām, ja ļausiet tās par tādām dēvēt? No dzīves, no mīlestības un bailēm. Kura nāks neprasot, no kuras jāsargās visvairāk? Ir labi zināt, ka kāds mani saprot. Sajuksim prātā no manām bailēm. Kas mani pacels pāris centimetrus virs zemes.